Tas ir blockchain.
Jūs drukājat 1000 fotogrāfijas ar kartupeļiem. Katru fotogrāfiju pārdodat savam kaimiņam par 1 dolāru un stāstāt, ka stādīt reālos kartupeļus — tas ir pagājušais gadsimts un pavisam drīz reālie kartupeļi nevienam nebūs vairs vajadzīgi — visi ēdīs kartupeļu fotogrāfijas. Līdz ar to, ka izdrukāt jaunas fotogrāfijas nākotnē nebūs vairs iespējams, un šīm fotogrāfijām pieaugs cena. Tā kā reāli kartupeļi ir visiem, bet fotogrāfiju nav nevienam, kaimiņi ar lielāko prieku pērk fotogrāfijas, bet vakariņās joprojām vāra reālos kartupeļus. Tajā pat laikā blakus ciemā citi cilvēki pārdod citas fotogrāfijas ar kartupeļiem un iedrošina, ka tikai šīs fotogrāfijas būs vērtīgas pēc 10 gadiem.
Tas ir bitcoin.
Jums ir 10 hektāri ar kartupeļiem. Jūs sākat tos izrakt. Bet jūs interesē ne visi kartupeļi, bet tikai tie, kuriem ir kvadrāta forma, kuri ir zaļā krāsā un ir līdzīga Mikimausam. Pēc tā, kad ir izrakti visi kartupeļi, jūs paņemat sev tos 10, kas atbilst jūsu kritērijiem un ejat mājās.
Tā ir DataMining/BigData jeb informācijas meklēšana lielos datu masīvos.
Jūs dzīvojat ciemā, kur jau 20 gadus neviens nav stādījis kartupeļus. Bet jūs esat pārliecināts, ka kaut kur tie ir. Tāpēc jūs ņemat lāpstu un sākat rakt visu pēc kārtas — laukus, dārzus, pļavas, mežus un pat ezerus. Pēc kāda laika, neatlaidīga darba rezultātā jums beidzot paveicas, un jūs tik tiešām atrodat kartupeļus. Pēc neilga laika jau viss ciems sāk meklēt kartupeļus un rakt visu pēc kārtas.
Tas ir cryptocoin mining.
Kartupeļi var daudz pastāstīt par to, kas tos ir stādījis. Piemēram, vai tos ir izaudzējis krietns saimnieks, ar ko tie ir mēsloti, kādus instrumentus izmantojis, vai tos ir audzējis pats saviem spēkiem, vai arī vienkārši nozadzis no kaimiņa, kā arī to, cik skaista viņam ir sieva. Aiz ciema ir vieta, uz kurieni visiem jānes savu kartupeļu paraugi, lai varētu to novērtēt. Bet ar laiku šī vieta ir kļuvusi par izgāztuvi. Kāds vispār ir atteicies nest kartupeļus, kāds ir atnesis sapuvušus, bet kāds saka, ka viņam kartupeļi esot, bet atsakās tos rādīt. Daži cilvēki ir nolīguši apsargus un sāka pieprasīt naudu no katra, kas vēlas apskatīties kartupeļus. Ar laiku, lai atrastu konkrētā cilvēka kartupeļus, jāpārrok kaudzi gružu.
Tas ir Open Data.
Jūs izrokat daudz kartupeļu. Pie jums ir atbraucis pagasta priekšsēdētājs un izsniedzis dokumentu, kurā ir norādīts, cik kartupeļu jūs esat izracis. Bet, lai izlasītu šo dokumentu, jums jābrauc atpakaļ pie pagasta priekšsēdētāja, jo viņš ir vienīgais ciemā, kas māk lasīt. Citi kaimiņi var redzēt dokumentu, bet neviens nesaprot, kas tur ir rakstīts.
Tas ir hasing, hash function.
Jums ir instrukcija, kā pareizi stādīt kartupeļus. Tajā ir aprakstīts, kā izrakt bedrītes, cik dziļām tām jābūt un kādā veidā tos ir jāliek bedrītēs. Jūs sākat stādīt kartupeļus. Pēc katra iestādīta kartupeļa jūsu tēvs pārbauda, vai esat sekojis pareizi instrukcijai. Ja kaut kas ir pārkāpts vai nav ievērots, jums ir jāizrok kartupelis, tad jāizrok jauna bedre un jāsāk process no sākuma.
Tas ir test-driven development vai TDD.
Jūsu kaimiņi rok kartupeļus. Kāds jau ir ienesis izraktos kartupeļus pagrabā, bet kāds ir izracis, bet vēl nav salasījis — tie joprojām guļ laukā. Bet kāds pat vēl nav sācis rakt. Jūsu uzdevums — iegūt pilnīgu visu šo kartupeļu kopiju, kas ir pagrabā, uz lauka un pat to, kuri vēl nav izrakti. Papildus jums vajag identificēt katru kartupeli — kas to ir izaudzējis, no kāda konkrēti lauka tas ir novākts, un kādas šķirnes. Šis uzdevums ir jāpaveic tādā veidā, lai neviens no kaimiņiem neuzzinātu, ka jūs esat izveidojis viņu kartupeļu kopijas un glabājat tās savā pagrabā.
Tas ir data scraping vai data parsing.
Jūs atnākat uz lauka un redzat, ka kartupeļus stāda roboti. Optimālais kartupeļu izmērs, bedrīšu dziļums un iestādīšanas ātrums ir izskaitļots reālajā laikā, ņemot vērā tādus rādītājus, kā vēja ātrums, gaisa mitrums, temperatūra, kartupeļu cena pasaules tirgū un Kartupeļi Inc. akcijas cena Ņujorkas biržā.