Pirmais latvietis uz MARSA
2019. gada 20. jūlijā, Liepājā notika Prāta Vētras koncerts. Pirms koncerta vēlreiz noklausījos viņu pēdējo albumu "Par to zēnu, kurš sit vara bungas". Šajā albumā ir dziesma "Pirmais latvietis uz Mēness". Šī ir brīnišķīga dziesma, kas mani līdz sirds dziļumiem uzrunāja, jo arī esmu viens no tiem, kas šobrīd dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Vairāk par to var izlasīt te. Klausoties šo dziesmu, mani nepameta sajūta, ka tomēr kaut kas ir ne tā…
Mēness
Kā ir zināms, tad uz Mēness jau ir pabijuši amerikāņi. Tā nu mani nelika mierā sajūta, ka Mēness nav tas izaicinājums, tas sapnis, kas mums, latviešiem, jāpiepilda. Un tad atnāca doma, ideja, sajūta, ka būtu brīnišķīgi, ja pirmais latvietis nokāptu uz Marsa.
Plāns
Būtu salīdzinoši vienkārši mēģināt sadabūt Renāra kontaktus un mēģināt viņu pārliecināt par to, ka dziesmai ir jāpamaina viens vārds. Tas likās pārāk vienkārši. Tā nu man radās plāns. "Jāsadodas" rokās ar citiem cilvēkiem un jāsūta šī ziņa Prāta Vētrai kopā. Pa dienu sociālajos nopublicēju ziņu Facebook, Twitter un Instagram:
Kā ir zināms, tad uz Mēness jau ir pabijuši amerikāņi. Tā nu mani nelika mierā sajūta, ka Mēness nav tas izaicinājums, tas sapnis, kas mums, latviešiem, jāpiepilda. Un tad atnāca doma, ideja, sajūta, ka būtu brīnišķīgi, ja pirmais latvietis nokāptu uz Marsa.
Plāns
Būtu salīdzinoši vienkārši mēģināt sadabūt Renāra kontaktus un mēģināt viņu pārliecināt par to, ka dziesmai ir jāpamaina viens vārds. Tas likās pārāk vienkārši. Tā nu man radās plāns. "Jāsadodas" rokās ar citiem cilvēkiem un jāsūta šī ziņa Prāta Vētrai kopā. Pa dienu sociālajos nopublicēju ziņu Facebook, Twitter un Instagram:
Pēc tam uz ātru roku Canva sameistaroju plakātu un tepat, Liepājā, InCopy to izdrukāju. Patiesībā plakāti bija divi. Viens pilnais, otrs īsais koncertam. Ar pilno nolēmu uz ielas un koncerta teritorijā uzrunāt cilvēkus un pārliecināt viņus nofotografēties ar šo plakātu un bildi ielikt kāda no saviem sociālajiem tīkliem ar haštagu #latvietisuzMarsa, cerībā, ka šis vēstījums aizies līdz Renāram un viņš koncertā mēness vietā nodziedās … uz Marsa. Otrs bija paredzēts koncertam ar galveno vēstījumu lielākiem burtiem, lai labāk var redzēt:
Kā man gāja?
Ap plkst. 18:00 apņēmības pilns devos ielās, precīzāk, uz Kūrmājas prospektu. Jāatzīst, ka cilvēki bija atsaucīgi. Protams bija daži skeptiskāki ar vēlējumu — nu lai tev veicas, vecīt! :) Drīz vien secināju, ka cilvēki, kas dodas uz koncertu, ātrāk grib nokļūt Daugavas stadionā, nevis fotografēties ar plakātu. Kopumā ārpus koncerta teritorijas ar plakātu nofotografējās sešas draugu kompānijas. Drīz vien sapratu, ka jādodas iekšā koncerta teritorijā, jo tur noteikti būs Prāta Vētras fani un risks uzrauties uz jautājumu, "kas ir Prāta Vētra?", ir tuvu nullei. Tā nu apņēmības devos uz ieeju, BET… sargs, pamanījis manu sarullēto plakātu, sāka interesēties, kas tas ir. Īsi mēģināju paskaidrot, ka fanu plakāts. Saņēmu atbildi, ka nekādi plakāti te nebūs, un plakāts esot jāatstāj ārā, vai arī varu ar to brīvi skraidīt gar žogu cik sirdij tīk…
Daugavas stadions
Sākumā nedaudz apjuku un sāku savā galvā apsvērt dažādus variantus, kā tomēr plakātu dabūt koncerta teritorijā. Vienkāršākais variants izrādījās to salocīt un ielikt šortu kabatā. Tā nu ar satrauktu sirdi tuvojos citam apsargam, kas, neatradis pie manis ko aizdomīgu, ļāva man ieiet Daugavas stadionā. Tik tālu nu es biju ticis, tomēr likās, ka glaunais plakāts, salocīts vairs nav tiks skaists un daiļš, bet, kā izrādījās vēlāk, tam nebija nekādas nozīmes. PS. Otrs plakāts, kuru bija jāatnes draugiem tā arī palika mājās, jo paspēju viņus brīdināt par aizdomīgajiem apsargiem. Un viņus jau arī var saprast, jo sazin ko uz tādiem plakātiem var sarakstīt. Esmu iekšā! Tā, tā, tā… tik daudz Prāta Vētras fanu, nemaz nevar saprast pie kura iet. Izvēlējos pēc sajūtas un stāstīju savu stāstu. Apmēram procenti 90% piekrita nofotografēties un ielikt bildi kādā no savējiem sociālajiem tīkliem. Atlikušie 10% attieca, tāpēc, ka atteica vai arī paskaidroja, ka nelieto sociālos tīklus. Kopumā mans mērķis bija panākt, lai 40 cilvēki nofotografējas un sola ielikt bildi kāda no sociālajiem tīkliem.
Ap plkst. 18:00 apņēmības pilns devos ielās, precīzāk, uz Kūrmājas prospektu. Jāatzīst, ka cilvēki bija atsaucīgi. Protams bija daži skeptiskāki ar vēlējumu — nu lai tev veicas, vecīt! :) Drīz vien secināju, ka cilvēki, kas dodas uz koncertu, ātrāk grib nokļūt Daugavas stadionā, nevis fotografēties ar plakātu. Kopumā ārpus koncerta teritorijas ar plakātu nofotografējās sešas draugu kompānijas. Drīz vien sapratu, ka jādodas iekšā koncerta teritorijā, jo tur noteikti būs Prāta Vētras fani un risks uzrauties uz jautājumu, "kas ir Prāta Vētra?", ir tuvu nullei. Tā nu apņēmības devos uz ieeju, BET… sargs, pamanījis manu sarullēto plakātu, sāka interesēties, kas tas ir. Īsi mēģināju paskaidrot, ka fanu plakāts. Saņēmu atbildi, ka nekādi plakāti te nebūs, un plakāts esot jāatstāj ārā, vai arī varu ar to brīvi skraidīt gar žogu cik sirdij tīk…
Daugavas stadions
Sākumā nedaudz apjuku un sāku savā galvā apsvērt dažādus variantus, kā tomēr plakātu dabūt koncerta teritorijā. Vienkāršākais variants izrādījās to salocīt un ielikt šortu kabatā. Tā nu ar satrauktu sirdi tuvojos citam apsargam, kas, neatradis pie manis ko aizdomīgu, ļāva man ieiet Daugavas stadionā. Tik tālu nu es biju ticis, tomēr likās, ka glaunais plakāts, salocīts vairs nav tiks skaists un daiļš, bet, kā izrādījās vēlāk, tam nebija nekādas nozīmes. PS. Otrs plakāts, kuru bija jāatnes draugiem tā arī palika mājās, jo paspēju viņus brīdināt par aizdomīgajiem apsargiem. Un viņus jau arī var saprast, jo sazin ko uz tādiem plakātiem var sarakstīt. Esmu iekšā! Tā, tā, tā… tik daudz Prāta Vētras fanu, nemaz nevar saprast pie kura iet. Izvēlējos pēc sajūtas un stāstīju savu stāstu. Apmēram procenti 90% piekrita nofotografēties un ielikt bildi kādā no savējiem sociālajiem tīkliem. Atlikušie 10% attieca, tāpēc, ka atteica vai arī paskaidroja, ka nelieto sociālos tīklus. Kopumā mans mērķis bija panākt, lai 40 cilvēki nofotografējas un sola ielikt bildi kāda no sociālajiem tīkliem.
Rezultāts
Ar plakātu noforografējās 40 cilvēki/draugu kompānijas. Kopumā ar haštagu #latvietisuzMarsa tika nopublicēti 5 posti Facebook, ieskaitot mani, un 4 posti Instagram. Twitter… apaļa nulle.
Koncerts
Koncerts iesākās vareni. Koncerta apraksts un bildes te. Stāvējām pie skaņotājiem, ne pārāk tālu to dziļās skatuves, kas iestiepjas skatītājos. Domāju, ka Renārs ik pa brīdim, kā arī bija, uz tās uznāks, un tad nu es varēšu parādīt savu plakātu, cerībā, ka viņš to ieraudzīs. Pāris reizes viņš atskrēja tuvāk, bet tik pat ātri arī aizsteidzās uz galveno skatuvi. Tad pienāca brīdis, kad visa grupa atnāca tuvāk skatītājiem. O, jā! Tūlīt es parādīšu plakātu, viņš ieraudzīs un viss notiks.
Ar plakātu noforografējās 40 cilvēki/draugu kompānijas. Kopumā ar haštagu #latvietisuzMarsa tika nopublicēti 5 posti Facebook, ieskaitot mani, un 4 posti Instagram. Twitter… apaļa nulle.
Koncerts
Koncerts iesākās vareni. Koncerta apraksts un bildes te. Stāvējām pie skaņotājiem, ne pārāk tālu to dziļās skatuves, kas iestiepjas skatītājos. Domāju, ka Renārs ik pa brīdim, kā arī bija, uz tās uznāks, un tad nu es varēšu parādīt savu plakātu, cerībā, ka viņš to ieraudzīs. Pāris reizes viņš atskrēja tuvāk, bet tik pat ātri arī aizsteidzās uz galveno skatuvi. Tad pienāca brīdis, kad visa grupa atnāca tuvāk skatītājiem. O, jā! Tūlīt es parādīšu plakātu, viņš ieraudzīs un viss notiks.
Dziesma
Un tad sāka skanēt dziesma… Paņēmu savu meitu plecos. Viņa vareni turēja plakātu virs galvas, bet vienā brīdi tapa skaidrs, ka ir pārāk tumšs, mēs esam pārāk tālu, Renāram acīs spīd prožektori un viņš mūs vienkārši neredz. Tad es sapratu, ka ir jāiet…
Un mēs gājām…
Un tad sāka skanēt dziesma… Paņēmu savu meitu plecos. Viņa vareni turēja plakātu virs galvas, bet vienā brīdi tapa skaidrs, ka ir pārāk tumšs, mēs esam pārāk tālu, Renāram acīs spīd prožektori un viņš mūs vienkārši neredz. Tad es sapratu, ka ir jāiet…
Un mēs gājām…
Un tā es ar savu meitu plecos gāju tuvāk skatuvei, cauri cilvēku jūrai. Izdzirdot pirmo piedziedājumu bija skaidrs, ka ziņa līdz Renāram nav nonākusi. Mēs turpinājām iet, lēnām, bet neatlaidīgi. Izskanēja otrais piedziedājums, joprojām ar Mēness. Un tad jau skanēja pēdējais piedziedājums, atkal ar Mēness. Likās, ka Renārs pēdējā brīdī mūs pamanīja, tomēr ne līdz galam redzēja, kas ir rastīts uz plakāta. Un tā dziesma bija galā, mēs bijām gandrīz pie skatuves, bet dziesma bija galā… Vai bija vilšanās? Noteikti nē! Mēs vismaz mēģinājām… Paldies visiem, kas piedalījās šajā akcijā. Bija jautri. :)
Ko varēja darīt citādāk?
Vajadzēja sākt šo akciju agrāk sestdien, nevis stundu pirms koncerta, izplānot, vai, kā jau teicu, sazināties ar Prāta Vētru pa tiešo, bet tad tas nebūt tas. :)
Ko vari darīt Tu?
Vienkārši nošēro šo rakstu un pieliec mirkļbirku #latvietisuzMarsa, vai arī izdrukā plakātu, nofotografējies ar to un ieliec kādā no saviem sociālajiem tīkliem ar haštagu #latvietisuzMarsa. Varbūt kādu dienu šis vēstījums sasniegs Prāta Vētru, un, ja viņiem ideja patiks, izpildīs dziesmu nedaudz savādāk, un, kas zin, iespējams kādu dienu latvietis nokāps un Marsa! :)
Ko varēja darīt citādāk?
Vajadzēja sākt šo akciju agrāk sestdien, nevis stundu pirms koncerta, izplānot, vai, kā jau teicu, sazināties ar Prāta Vētru pa tiešo, bet tad tas nebūt tas. :)
Ko vari darīt Tu?
Vienkārši nošēro šo rakstu un pieliec mirkļbirku #latvietisuzMarsa, vai arī izdrukā plakātu, nofotografējies ar to un ieliec kādā no saviem sociālajiem tīkliem ar haštagu #latvietisuzMarsa. Varbūt kādu dienu šis vēstījums sasniegs Prāta Vētru, un, ja viņiem ideja patiks, izpildīs dziesmu nedaudz savādāk, un, kas zin, iespējams kādu dienu latvietis nokāps un Marsa! :)
23.07.2019